otrdiena, 2013. gada 2. jūlijs

pārdomas

Pēdējo dienu secinājums. Jo vairāk dari, jo mazāk laika domāt par pasaulīgām lietām. Tik daudzi pasākumi pēdējo divu nedēļu laikā, ka nav bijis neviens brītiņš ievilkt tā pa īstam gaisu un atstāt tukšumu galvā. Tas protams ir labi :)  jo ir kustība un jauna pieredze. Pieredze kā ir salīt slapjam un turpināt priecāties, kā ir sagaidīt saulgriežos sauli lecam, kā justies maziņam un tajā pašā laikā vienotam ar dabu, negaisam tuvojoties, kā ir četras dienas pavadīt laivā, mācoties vienam airēt kanoe. Secinājums ir ka bailes un šaubas aptur mūs no jaunas pieredzes, bet tieši jauna pieredze ir tā kas ļauj sajusties dzīviem.
Man vienmēr ir bijusi sajūta, ka dzīve ir kas vairāk un tieši jauna pieredze šo dzīvi padara par kaut ko vairāk...par paradīzi, jo būt dzīvam ir dāvana...un apstāties nozīmē nosirmot...

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru