:D

Kāpēc dzīvnieki dzīvo īsāku dzīvi

Dienas citāts (16)

The Idealist

Until you heal the wounds of your past, you are going to bleed. You can bandage the bleeding with food, with alcohol, with drugs, with work, with cigarettes, with sex; But eventually, it will all ooze through and stain your life. You must find the strength to open the wounds, Stick your hands inside, pull out the core of the pain that is holding you in your past, the memories and make peace with them.

~ Iyanla Vanzant

Prieks un laime (117)

:D

Kaķis

Kedicik by Caner Baser

Esi kā kaķis. Neatkarīgs. Stiprs. Arī uzticīgs un mīļš. 

Mūzika: Klingande - Jubel

Klingande - Jubel (Official Video HD)

DIenas citāts (15)

We are each given a block of marble when we begin a lifetime, and the tools to shape it into sculpture... We can drag it behind us untouched, we can pound it into gravel, we can shape it into glory. ― Richard Bach. (Art ~ Bobbie Carlyle)

Prieks un laime (116)

.

jautrība

Ja ir sajūta kad vajag, tad noteikti vajag darīt. Tādā veidā mēs sevi iepazīstam. Tikai visu laiku jāuzdod jautājumu - kāpēc vajag? Ja dēļ jautrības, tad obligāti vajag darīt nedomājot par citu viedokļiem :D

mazāk domā par citu domām. esi pārliecināts par sevi un savu rīcību

Skaistums pasaulē

Cik daudz labas īpašības spējam atrast sevī, tik pat daudz spēsim atrast arī pasaulē. Pēc definīcijas mums sevi jāsāk klausīt, mīļot, slavēt, lai spētu sevi iemīlēt. Nevis ar lepnumu, bet ar dzidrām acīm un pasaule mainīsies. Parādīsies iespējas, draugi, veiksme. Ne jau tāpēc, ka veiksme nekad nav bijusi. Vienkārši mēs sev to nekad neesam atļāvuši saņemt.

Kur bēgt no galvas?

Ja pašam jābēg no sava prāta, tad tas ir pirmais pierādījums, ka mēs neesam tikai prāts. Mēs spējam būt arī sirds. Domāt ar to. Runāties ar to. Mēs spējam būt arī telpa. Izjust to. Mēs spējam būt jebkas, kam veltam savu uzmanību. Mums ir daudz dažādu ķermeņu ar kuriem sevi ascociēt.
Ja jābēg no galvas, tad sāc to klausīt, smelies zināšanas sirdī un drosmi savās saknēs jeb zemē uz kuras stāvi. Nekas nav neiespējams, ja ir vēlēšanās saprast.

Klusums runā

Tas ir labs treniņš. Klausīties, bet ne ar ausīm :D
Var pieņemt, ka mums ir tikai prāts un strādāt ar to.
Var pieņemt, ka mums ir dvēsele un sargenģeļi un censties saklausīt arī tos.
Viss atkarīgs no jūsu vēlmes saprast sevi un pasauli.

Līdzīgs pievelkas

Vai mēs piesaistām citus ar mantām vai savu sirdi, pats modelis jau nemainās, mainās pieeja un pieejas iedarbības ilgums. Ja gribi ilgi, strādā pie sevis, ja gribi dabūt ātri, tad pelni naudu :D
Arī naudas pelnīšanas variants, savā būtība, nav nekas slikts. Šajā variantā mēs piesaistām cilvēkus ar līdzīgām vibrācijām. Nevar būt nekas slikts, ka cilvēks cenšas pievilkt citus ar naudu. Jautājums vai mēs gribam uz to reaģēt vai nē.
Problēma sākas, kad mēs gribam kaut ko citu, bet paši neesam gatavi ražot tādas vibrācijas. Piemēram, gribam intelektuālu otro pusīti, bet neesam gatavi paši lasīt grāmatas. Jautru otru pusīti, bet paši visu laiku sēžam mājās un ir grūtības no sirds izsmieties. Izskatīgu otru pusīti, bet paši nerūpējamies par savu izskatu. Ja esam definējuši cilvēkus ap kuriem vēlamies būt, mums pašiem ir jāizstaro šīs īpašības.

Viss sākas ar pirmo soli.

Mūzika: Ane Brun - True Colors

Redzēt patiesās krāsas...visos cilvēkos...
Pasauli var izmainīt atverot acis...

cilvēks ir tik stiprs cik stipra ir viņa griba

Vienmēr var atrast risinājumu, ja ir spēcīga vēlme izdarīt un attaisnojumu, ja vēlmes nav.

latviski sakot - ekspektācijas :D

Visi pārdzīvojumi veidojas no tā, ka mēs savā prātā izveidojam plānu kā ir jābūt. Baudi mirkli. Bieži, tieši dažādi pārdzīvojumi rada vissiltāko sajūtu pēc tam. Dažādas neražas tiek atsauktas atmiņā ar vissirsnīgākajiem smiekliem. Notikumi paši par sevi nav ne labi, ne slikti. Mēs paši tiem piešķiram dažādas "birkas". Kāpēc nepiešķirt katrā notikumā kaut ko pozitīvu :D

Prieks un laime (115)

Es neesmu normāls

Ak dievs, cik daudz kompleksu sevī ir jāatzīst brīdī kad gribi palīdzēt vai izmēģināt ko jaunu :D
Tiesa, citiem sejā izveidojas izbrīns - ej taču un dari :D

Vai tas palīdz vei nē ir grūti spriest. Eju un daru, bet sevi nenosodu, jo iepriekš esmu brīdinājis.
Šodien man ir tik daudz instrumentu cik man ir. Daru visu pēc labākās sirdsapziņas un sev nemeloju. Vai es varu sev vēl ko pārmest, ka nesanāk? Diez vai. Vai nedarīt vispār? Tad kā es varu kaut ko iemācīties? Es esmu tas, kas esmu šodien. Es vēl neesmu rītdienas versija, bet uz to tiecos. Es vairs neesmu vakardienas versija, jo esmu mācījies. Nevienam nav tiesības vērtēt mani pēc vakardienu kļūdām vai citu ilūzijām, kādam man jābūt rīt. Es esmu šeit - šodien. Kādu brīdi neizgulējies, kādu brīdi bēdīgs, kādu dienu pārlaimīgs.

Latvijas prieks un laime (5)

Daiga un Aivars, Labdarības koncerts "Pasauli sasildīt" 2013.12.12
Foto: Kristaps Kļaviņš

Vakardien Ķekavā norisinājās Labdarības koncerts "Pasauli sasildīt". Daudz smaidu un enerģijas dejotāji centās sniegt skatītājiem. Šis koncerts bija īpašs, jo pats arī uz vienu deju kāpu uz skatuves. Vēl tikai pirms trim mēnešiem, dejošana bija mana lielākā fobija, kad domājot par to vien, kājas sastinga. Paldies kolektīvam, kas mani pabakstīja un atbalstīja, lai tas varētu notikt. Jebkura apņemšanās sākas ar lēmumu lekt. Visgrūtākais ir šis lēmums, pēc tam lidojumā, jau vairs negribas apstāties :D
Lai visiem izdodas saņemties uz saviem sapņiem un savām vēlmēm pārvarēt fobijas!

:D

Arī sev pasakot labus vārdus, mūsu ķermenis pateiks mums paldies.

Visi monstri ir cilvēki

Realitātē mēs visi esam cilvēki. Visi mīl kā māk. Meklē laimi kā ir mācīti. Brīžiem, cilvēki, kas sāpina, vienkārši nodod stafeti. Izproti, ka katram ir iemesli būt tādam kāds viņš ir, pieņemt lēmumus kādus viņš pieņem. Visi ir pelnījuši būt izprasti.
Palūkojiet kaut vai filmas ar sliktajiem varoņiem. Viņiem ir visiem ir kaut kas kopīgs - kaut kāds sapnis. Viņiem visiem ir kaut kāda sirds mīlestība. Diemžēl, viņi nav saņēmuši mīlestību un sapratni no apkārtējiem, kas viņus ir padarījuši vienaldzīgus pret tiem.
Dodot cerību, ka visiem nav vienalga, kaut vai iepērkoties veikalā, mēs uzsākam laipnības stafeti. Ja kāds pret jums ir nejauks, jums ir tiesības apzināti apstāties un būt kā kokam vētras laikā. Laist šo vēju cauri zariem. Saprotot kāpēc cilvēks asi reaģē, nespēj mums nodarīt pāri, ja stāvam ar saknēm dziļi zemē. Tāpēc arī ir svarīgi mīlēt sevi, jo tas dod mums visspēcīgākās saknes vētras laikā. Gribi izmainīt pasauli, sāc mīlēt sevi un spēsi apturēt vienaldzības stafeti.

Nemeklē mīlestību. Esi mīlestība.

Latvijas prieks un laime (4)

Mūzikas prieks, 2013.05.20, Foto: Kristaps Kļaviņš

Prieks un laime (114)

Dzīve jaunām acīm

Viss ir galvā

Priekšstats par pasauli tiek radīts apzināti mūsu galvās. Cik vienkārši pasaule mainās, brīžos kad esam priecīgi vai iemīlējušies. Cik daudz krāsu, kad lasām iemīļotu grāmatu vai skatāmies aizraujošu filmu. Cenšoties ieraudzīt pozitīvismu ikdienā, mēs izkrāsojam pasauli, jo ikdienu vairs nevada zemapziņa, bet apzinātais prāts, kas arī dod sajūtu ka laiks izstiepjas tik pat garš kā bērnībā. Bērnībā viss bija interesants un jauns un vērojām to visu ar aizrautību un laiks likās mūžīgs, iešana gulēt bija nepatīkams obligātais pasākums, jo no katras dienas vēl gribējās izspiest maksimumu un iepazīt vēl kaut ko. Kaut vai vakara filmas. Arī mošanās bija enerģiskāka dienās, kad mēs apzinājāmies, ka mūs sagaidīs kaut kas aizraujošs. Šādas sajūtas mēs esam zaudējuši, jo šķietami esam iepazinuši pasauli un savas rīcības esam atstājuši zemapziņai, kas operē autopilotā un nesaglabā detaļas, līdz ar to liekas arī ka laiks skrien, jo vienkārši atmiņas par darbībām netiek reģistrētas. Uztver pasauli kā brīnumu, dari kas patīk un kas interesē un būs gan laiks, gan enerģija, jo viss būs jauns un interesants. Saprotu, ka rēķini jāmaksā, bet arī ikdienā var sākt iepazīt pasauli. Kaut vai vērot ielas. Ko tad redzēt uz ielas? Cilvēkus...kokus....suņus. Katram sunim, kokam savs raksturs kā tas kustas, katram cilvēkam sava poza pieturā :D Debesis nekad nav vienādas un ja tās vēro, var redzēt kā tās dzīvo, plūst un mainās. Arī darbā reizi stundā velti piecas minūtes acu atpūtai no monitora un papēti skatu pa logu. Var vienkārši vērot un nedomāt. Vienkārši būt. Būt vienotam. Var aizvērt acis un izteikt kādas afirmācijas.
Mums visiem ir spēks, esam vienoti un savas dzīves noteicēji. Mēs esam pie pults savi videospēlei, ko sauc par dzīvi.

RSA Shorts - The Power of Empathy

Paldies Lindai :D

Blogam 1 gadiņš

Nu jau gadu dalos ar pārdomām un dažādām bildēm. Patiesībā gadu un 10 dienas. Biju palaidis garām īsto dienu, bet tam visam ir tikai simboliska nozīme.
Sāku rakstīt cerībā sakārtot savas domas, censties tās noformulēt uz papīra un redzēt kas notiek tālāk. Par sevi varu teikt, ka ļoti veiksmīgs un vajadzīgs projektiņš, kas tiešām ļāvis sakārtot skatījumu uz dzīvi, rast sevī prieku un pozitīvu noskaņojumu katru dienu. Vai esmu sapratis pasauli? Ja godīgi, palicis tikai trakāk. Tagad ir 100% pārliecība, ka ir kaut kas vairāk, kaut kas nataustāms un ar prātu nepatverams. Vēl viena atziņa, ko apzinos pēdējā mēneša laikā, esmu savācis atpuvenu zināšanu bagāžu un ir laiks sākt rīkoties. Pētīt sevi, savas iespējas. Pētīt cik visums ir plašs un cik cilvēks ir enerģija un cik matērija. Tas ir uzdevums turpmākiem gadiem. Ja secinājumi par zināšanām, tad skaidrs ir viens - pasaules uzbūvi var mācīties gan no gudrām grāmatām, gan no bērnu šļupstiem. Informācija atkārtojas un būtībā ir viena un tā pati. Sakārtojot sevi, mēs sakārtojam visumu. Savu visumu, kas plešas ar mūsu apziņu. Bez darba ar sevi mēs nevaram ne mainīt attiecības, ne darbu, ne priekštatu par pasauli. Mīlestība pret sevi ir svarīgākā, kas trūkst visiem. Tā veida mīlestība, kad ieklausās, ņem vērā un lutina. Nevis izlutina, bet tiešām dodot kas nepieciešams. Mīlestība, kad vakarā sev pasaka mīļus vārdus un pateicas par skaistu dienu un labprāt mostas no rīta un novēl sev spēku un izturību. Mīlestību, kad šķiet, laime ir mūžīga. Tā arī ir mūžīga, jo sevi mēs nekad nepametam. Brīžiem gan uzgriežam muguru.
Ceru, ka arī jums mans blogs ir kaut kādā mērā palīdzējis. Grūti spriest par to cik jūs man esat, bet ticu, ka tam nav tik liela nozīme, jo tiem kam ir vēlēšanās atrast informāciju vai iedvesmu, tie vienmēr to atrod. Turpiniet meklēt un jums viss izdosies.

Ja ir kādi ieteikumi, pateicības, pārdomas varat droši atstāt komentāros vai sūtīt man uz e-pastu: k.klavins@gmail.com

Priekā :D
Kristaps

Prieks un laime (113)

Pieņemt jauniešu naivumu un vēlmi baudīt dzīvi. Labākais ko mēs viņiem varam dot - ļaut viņiem būt un būt blakus ar padomu, ja to mums lūdz. Būt ne pa tuvu, lai ļautu elpot un ne pa tālu, lai būtu redzes lokā. Tas attiecas arī uz visiem draugiem, radiem un cilvēci kopumā. Jo bez pieredzes, padoms ir tikai tukša skaņa. Ja cilvēks grib ieskriet durvīs, vajag pajautāt vai viņš to vēlas. Ja atbilde ir apstiprinoša, tad noliekam vismaz spilvenu, lai krītot arī duspsis nesasitas :D Tādā veidā cilvēks gūst pieredzi un arī sajūtu, ka kāds ir blakus.

laipnība

Būt vienam

Ja dzīvē gribam brīvību, radošumu, lieliskas attiecības, tad mums jāiemācās justies labi arī kad esam vieni. Tik daudz esam bijuši atkarīgi no vecāku atzinības, no skolas vērtēšanas sistēmas, no draugiem, ka reti kad spējam darīt kaut ko bez citu kompānijas vai kādas vērtēšanas sistēmas - tāpat vien, jo patīk. Tieši darīt lietas, jo vienkārši patīk, nevis tam ir kaut kāda dziļa jēga ir pirmā pazīme, ka klausam sevi un savas izjūtas. Tas ir pirmais ceļš uz savas intuīcijas attīstīšanu, attiecību uzlabošanu un sevis pilnveidošanu. Attīecības arī uzlabojas, jo pazūd nežēlīgā tieksme kontrolēt otru un vilkt sev līdz kā vērtētāju vai emociju katalizatoru. Ļaujoties savām izjūtām un laižot tās ārā mēs jau dabūjam enerģijas apmaiņu. Protams, lietas labāk darīt ar citiem cilvēkiem, bet tā vairs nav atkarība. Citi arī priecīgi, jo viņiem vairs nekas nav obligāts un protams, viņi jutīsies daudz labāk un ērtāk ar cilvēku, kas neko neprasa, bet tieši otrādi dod. Dod savas emocijas, prieku.

Dienas citāts (14)

The Idealist

I love unmade beds. I love when people are drunk and crying and cannot be anything but honest in that moment. I love the look in people’s eyes when they realize they’re in love. I love the way people look when they first wake up and they’ve forgotten their surroundings. I love the gasp people take when their favorite character dies. I love when people close their eyes and drift to somewhere in the clouds. I fall in love with people and their honest moments all the time. I fall in love with their breakdowns and their smeared makeup and their daydreams. Honesty is just too beautiful to ever put into words. - Unknown

Cilvēks ir pavisam cits šādos citātā aprakstītos brīžos. Pats. Bez noteikumiem. Patiess. Pārāk samākslotā vidē, kur ir tendence uz perfekciju, patiesums ir tas, kas pietrūkst visvairāk. Brīvība atļauties būt vājam. Raudāt skumjos brīžos un būt apjukušam un atzīties, ka nezin kā rīkoties tālāk. 

Galu galā neviens nedod ordeņus par to, ka ārēji izliekamies stipri vai vāji (ja dod, tad cik nopelnījuši jūtamies tos saņemot). Svarīgi ir risinājumi nevis ilūzija, ka viss ir kārtībā. Brīžos, ka spējam atzīt savu vājumu, dod iespēju citiem mums palīdzēt un tādā veidā procesus kaut kādā veidā paātrināt. Kaut vai saņemot klusu līdzjūtību. 

Arī savai dvēselei mēs spējam lūgt palīdzību, kad jūtamies bezspēcīgi. Lai uzklausītu dvēseli, mums jābūt patiesam un jābūt jautājumam pēc palīdzības. Pēc tam klusumam. Jāklausās, ko iesaka citi, ko saka klusums vai kāda dziesma ieskanas radio. Tās visas ir atbildes, mums tik jāmeklē...jāatzīstas, ka kaut ko nezinām un jāklausās.

drošība...

...but in reality nothing is more dangerous to the adventurous spirit within a man than a secure future...

"We become what we seek"

"We become what we seek"

Tāpēc ir svarīgi lai mūs vada kaut kāds pozitīvs mērķis un mīlestība pret lietām nevis bailes no vientulības un nāves (piemēram bailes nesamaksāt par īri, bailes palikt bez pārtikas, bailes palikt vienam, bailes palikt bez draugiem, bērniem, vecākiem). Mēs esam paši savi soģi. Ja mūs vada bailes, tad mēs sevi sodām biežāk un piesaistam arī nepatīkamas situācijas, jo līdzīgas enerģijas pievelkas. Piemēram, ja mūsu galvenā motivācija darbam ir bailes no nesamaksāta kredīta un visa karjera balstās no bailēm palikt bez naudas, tad mēs sevi sodīsim par katru kļūdu un katru atpūtas brīdi, jo tas mūs tuvinās tam no kā mēs baidamies. Mēs jutīsimies vainīgi, ķermenis jutīsies vainīgs, nāks neapmierinātība, depresija utt. Padomājiet par to kā jūs mācījāties skolā. Jūs vadīja mīlestība vai bailes?
Ja mūsu galvenā motivācija ir mīlestība, tad mums nav soda. Ja darām labu, tad sevi tikai uzslavējam. Ja nedaram neko- sevi uzslavējam par atpūtu. Līdz ar to arī ķermenis jūtas labi, enerģija cirkulē pozitīvā frekvencē. Ja mūs vada mīlestība, tad mēs jūtamies labi un gribam tā arī justies. Līdz ar to mēs ļoti jūtam arī negatīvo ietekmi. TV, pārtiku, sausās sarunas. Mēs sevi negribēsim apgrūtināt ar smagu "fast food" ēdienu, jo tas mums liks justies smagi. Ja nebūs citu variantu, tad apēdīsim tikai cik vajag izsalkuma remdēšanai nevis ēdīsim kamēr kuņģis plīst balstoties uz garšas kārpiņām. Baiļu gadījumā ēdam ar rezervi, lai nedod dievs, nav par maz.
Ir svarīgi saprast, ko mēs dzīvē vēlamies patiesi un darīt to ar mīlestību. Ja pagaidām tas lielu naudu nenesīs, tad mīlot sevi darīsim darbu, lai varētu paēst, bet tā arī būs mīlestības motivācija. Līdz ar to tik līdz būs iespēja augt, attīstīties mēs mainīsim darbu un tuvosimies savam mērķim. Visbiežāk tas viss sākas ar hobiju.
Ja nav nekādu vēlmju un nezināt, kas jums patīk, tad sāciet darīt visu pēc kārtas līdz sevi iepazīsiet kas patīk un kas nē. Iespējams, paies gadi un izmēģināti daudz dažādu hobiju, bet tā visa pieredze tikai nāk par labu mūsu vispusībai.

Šeit un tagad

Tiesības būt laimīgam

Brīžiem tas nozīmē atsiet striķus akmeņiem, kas tur mūs dzelmē. Brīžiem šie akmeņi ir tik pierasti, ka grūti no tiem atvadīties, bet ir svarīgi zināt, ko mēs īsti gribam. Brīvība drusku biedē, jo tā paver daudz iespēju. Izvēlies savu ceļu un ej ar paceltu galvu tāpēc, ka esi izvēlējies pieredzēt. Tas nenozīmē laimi uzreiz, bet jo vairāk mēs sitamies, jo vairāk mēs spējam atrast sevi un savu laimi. Sēžot pie piespiedu apstākļiem tāpēc, ka mums tāds pienākums (pārsvarā ģimenes saites), nozīmē savas dzīves grožu atdošanu. Savā ziņā kalpa dzīve, kur mēs pazemīgi kalpojam un ubagojam atļauju uz laimi. Suņa dzīve, kur saimnieks nelaimīgs, jo jābaro suns un nelaimīgs suns, jo rupjš saimnieks, bet abi dzīvo it kā bez otra nevarētu iztikt. Cenšas atstrādāt kaut kādu karmu, bet karma ir mezglu atsiešana nevis sēdēšana piesietam. Šādi laimi varam noķert tikai piesietās ķēdes rādiusā. Visi cilvēki ir brīvi. Ķēdes ir galvā. Mīlestība nesāp. Diskomfortu rada pieradums un izdevīgums. Patiesa mīlestība ļauj cilvēkiem būt brīviem. Būt brīvam pašam un citiem.

Dzīve ir spēle bez noteikumiem

Daudzi uzskata, ka nomirt ir traki. Nenomirt ir vēl trakāk.

Rutīna

Ja ir liela garlaicība, tas nozīmē, ka ir iestājusies rutīna. Autopilots. Lai to pārvarētu, atliek tikai ar apzināto prāta daļu sākt vērot un ir iespējams ieraudzīt daudzas fantastiskas lietas. Ceļš uz darbu nekad nav vienāds. debesis nekad nav vienādas. Pavērojiet cilvēkus. Cik dadzi smaidi, cik ir iegrimuši sevī un cik telefonos. Pasmaidi kaut vai par šādu faktu. Šādā veidā ar laiku var redzēt arī dažādas lietas, ko pašam gribās pamēģināt. Kādu cepurīti nopirkt. Kādu pasākumu apmeklēt. Viss sākas ar vērošanu...vērojot citus mēs vērojam arī sevi. Mēs jutīsim kā tas atsaucas uz mums. Kur veidojas kņudoņa, kur un kādas emocijas pārņem ķermeni.

:D

Apzināties savus trūkumus un vismaz censties kaut ko darīt lietas labā, ja tas traucē dzīvot.

ceļš

Nevienam nav dots ceļš pa kuru viņš nevar noiet viens pats. Cilvēki ir ļoti svarīgi, lai kurp mēs dotos. Ir svarīgi būt pietiekami drosmīgam, lai atvērtu sirdi un izstieptu roku un pietiekami drosmīgam, lai atvadītos un dotos tālāk. Mums ir pietiekošs spēks, ja raudzīsimies savā dvēselē, lai pieceltos vai lai lūgtu palīdzību citiem mums palīdzēt piecelties. Vājums rodas no ticības, ka esam vieni. Ego ir viens, ego ir tas, kas sāp, bet mēs esam dzīva organisma ķēdes daļiņa, kas ir tikpat svarīga kā visa ķēde. Būtībā, mēs nekad neesam vieni vai būtu pilsētā vai mežā.

Cilvēki drusku baidās klusuma, bet tieši klusumā var izjust šīs saiknes. Cilvēki baidās bēdu un baidās depresijas, bet, manā skatījumā, tas ir tāds pats organisma ārstēšanas veids kā paaugstināta temperatūra. Bēdas un depresija ir organisma emocionālā ārstēšana, bet ja turpinam skriet un sisties pret to pašu sienu, tad izārstēties ir grūti. Klusumā mēs pieņemam lēmumus. Pēc asiem strīdiem, pēc asarām klusumā savā strūrī mēs pieņemam lēmumu kāda ir mūsu attieksme pret šo cilvēku, kas maina visas turpmākās attiecības ar šo cilvēku. Tieši asarās klusumā un depresijā mēs uzmetam "mīksto" visas pasaules stresiem un tas maina visu mūsu turpmāko dzīvi. Attieksmi pret darbu utt. Šajā bēdu un klusuma brīdī, kad šķietami esam dzīves zemākajos punktos, mēs varam pieņemt lēmumus kā mainīt dzīvi. Svarīgi ir apzināties, kas tad mūs neapmierina un klusumā mēs zināsim, ko darīt. Ir svarīgi pieņemt sevi ar saviem trūkumiem, jo tad būsim gatavi dzirdēt arī kas mūsos ir jāmaina, lai izmaiņas notiktu. Ir jāsaprot, ka jādara kaut kas citādāk nekā līdz šim.

Ja saslimstam no peldēšanās aukstā ūdenī, tad tas nozīmē, ka jāmaina stratēģija. Tas nenozīmē, ka mums jābeidz peldēt! Iespējams vajag peldēt siltākā ūdenī. Ja gribam to pašu ūdeni, tad vajag vispirms pastrādāt ar sevi- norūdīt sevi, padarīt organismu stiprāku. Bet no mūsu raudāšanas un nekā nedarīšanas nekas nemainīsies. Katru reizi, kad iesim peldēt saslimsim, līdz vienā brīdī varam atmest domu par peldēšanu, kaut arī tas prasa tikai nelielu darbu ar sevi.

Padomā pirms smejies par citiem

Inovatīvas idejas ir nepierastas, bet tās var mainīt visu nākotni. Ja mums ir sajūta, ka vajag kaut ko izmēģināt, tad to vajag darīt. Pat, ja iecerētais neizdosies, mēs gūsim vērtīgu pieredzi, ko vēlamies, ko ne. Ko varam un kur vēl jāpiestrādā. Raugoties atpakaļ nav īsti nožēlas, jo arī tā saucamās "stulbās" izdarības ir devušas kaut kādu rezultātu un pieredzi. Drosme ir viena no lietām. Drosmi kļūdīties. Vismaz vairāk nekā agrāk :D
Tiem, kas smejas par citu idejām, bieži, ir prāta podiņš aizvēries. Iesūnojis rutīnā. Šādiem cilvēkiem vienkārši ir jāparāda, ka var citādāk, jo paši viņi ir ar pieredzi nobremzēti un to var mainīt tikai ar pretēju pieredzi nevis vārdiem.

Klausīšanās ir mīlestības pazīme :)

Listening Is an Act of Love

Vai suņi māk skaitīt?

Prieks un laime (112)

Mērķi

Daudzi sapņo par augstiem tituliem, augstiem sasniegumiem sportā, daudz naudu utt. Daudz tiek runāts, ka mērķi ar domu spēku piepildās un mērķiem nekad nav par vēlu. Šeit man gribās pakomentēt, ka ne jau ego vēlmju virskārta piepildās. Pat, ja piepildās, tā prieku nenes. Jārok dziļāk, ko patiesībā cilvēks vēlas. Ne jau nauda rada laimīgu - tā rada iespējas, bet tās jau mums ir tagad. Ne jau augsti sasniegumi sportā padara par īpašu- cilvēciskās attiecības un mīlestība. Arī sportam jābūt priekam kustēties nevis mērķim pēc sasniegumiem, kas savā būtībā ir dzīšanās pēc atzinības. Arī atzinību var izpelnīties dažādos veidos, arī veterānu basketbola mačā. Līdz ar to ir taisnība, ka nekad nav par vēlu savam sapnim, ja svarīgas ir emocijas, kas rodas darot un esot saistītam ar nodarbi, nevis citu attieksme pret mūsu darbiem, pēc kā ļoti daudzi pamatā tiecās. Līdz ar to nav nozīmes kādā līmenī mēs kaut ko daram, kamēr mums pašiem ir prieks. Papēti savus sapņus cik lielā mērā tā ir tiekšanās pēc citu cilvēku atzinības un cik vēlme kaut ko dot, atstāt un iepriecināt sevi darot nevis rādot citiem savus rezultātus.
Pie domu spēka, ja lūdzat naudu, tad pamatojiet konkrētiem mērķiem, kam pamatā ir kaut kādas emocijas. Piepildīsies, kas būs vairāk uz dvēseles pamata nevis ego. Atcerieties, ka nauda arī ir tikai līdzeklis, bet ir arī daudz citu līdzekļu kā sasniegt mērķus. Lūdzot tikai lai nauda atnāk, mēs noliedzam citus ceļus un lai nauda atnāktu mums var piedāvāt strādāt 20stundas diennaktī. Ja mērķis ir patiess, mēs arī strādāsim 20stundas diennaktī kādu laiku. Jebkurā gadījumā, mums ir jādod, lai iegūtu, jo jādara kas vairāk nekā esam darījuši līdz šim. Var dabūt arī avansā, ja esam ar mieru dod emocijas vēlāk.

Noliec visu mālā un ņem tikai...

Izglītība

Izglītība ir ierocis. Daži to izmanto, lai gūtu materiālus labumus. Citi, lai izprastu pasauli. Pirmajā gadījumā cilvēks vispirms iegūst naudu, laimi un mieru, bet pēc tam tukšumu, jo ilgtermiņā laime uz materiālās bāzes neturās. Otrie, sākumā iegūst tukšumu un nemieru, jo saprot cik maz mēs zinām par pasauli, cik daudz mīlestības trūkst pasaulei, bet aiziet no pasaules ar smaidu par skaistu dzīvi, jo darījuši visu, lai padarītu šo vietu par mājām ne tikai sev, bet arī citiem. Beigās tikai cilvēciskajām emocijām ir nozīme.

Latvijas prieks un laime (3)

Lāčplēša dienas rokkoncerts Ķekavā. Viena no vietām, kur smelties emocijas ir dažādi kori, deju kolektīvi utt. Parasti gatavošanās koncertiem ir iespringta, bet koncerta laikā visas emocijas nāk ārā. Liels paldies tautas deju kolektīvam "Zīle", ka varu saukties viens no viņējiem :D 

Lāčplēša dienas Rokkoncets, Ķekava, 11.11.2013
Foto: Kristaps Kļaviņš

Prieks un laime (111)

:D

Dzīve ir piedzīvojums

Placebo

Zinātniskās metodes ir iemācījušas rezultātu saņemt uzreiz vai pēc zināma laika posma. Domu spēkam nav zināma laika. Tas var izpausties uzreiz, var arī pēc gadiem. Viss atkarīgs no spēka. Gan domu, gan paša. Ja mēs vēl piecreiz apšaubam sevi un savu domu pareizumu, tad tas prasa ilgāku laiku. Ko ir pierādījusi prakse ka cilvēkiem, mani tai skaitā, ir grūti lūgt. Grūti ar domām iztēloties kaut ko lielu, jo nezinām vai to spēsim "savaldīt" un vai to esam pelnījuši. Bet uz mazajiem sapņiem, tik ļoti nekoncentrējamies un kad tie īstenojas, uztveram par pašsaprotamiem. Rodas jautājums vai gribam nodzīvot pelēku dzīvi ar domu, ka neesam pelnījuši, vai tomēr sākt radīt savu pasauli pēc pašu izvēles. Nav runa par domām vien. Arī par maziem mērķtiecīgiem solīšiem.

Velobrauciens

Bet neviens nav teicis, ka dzīvē nevar paņemt pauzes. Kad varam nokāpt no riteņa, ievilkt gaisu un izbaudīt ainavu. Braucot ceļojumos ar riteņiem, tieši šīs pauzes ir brīži, kad saņemam laimi un prieku pēc kārtīgi nomīta gabala. Kad dalāmies ar emocijām un pārdomām. Šie brīži, kad atkal uzņemam spēku un atkal lecam uz riteņiem. Vēl viena lieta, ko šādi riteņa braucieni ir parādījuši, jo trakāks brauciens, jo lielāks prieks un gandarījums pēc pieveiktā gabala. Šīs grūtības vieno, bet ne jau sūdzēšanās par grūtībām, bet dalīšanās ar emocijām, atklājot sevī jaunas īpašības, jaunas šķautnes. 

Dzīvē mēs pārāk koncentrējamies uz priekšu un to, kad esam tikuši tik tālu uztveram par pašsaprotamu. Bet tieši tas, ka šeit sēžam, esam pārvarējuši visas grūtības ir lieliskākais piedzīvojums kāds ir bijis. Vajag atmest domu, ka līdz vakaram mums jātiek līdz mērķim un tad velobrauciens ir tiešām ir viegls, prieka pilns piedzīvojums nevis sacensība ar izkārtu mēli. Tieši šī koncentrēšanās uz finiša līniju neļauj mums baudīt mirkli. Dzīvē nav finiša līnijas, kas jāsasniedz. Finišs pats pienāk. Kāpēc skriet tam pretī? 

:D

Prieks un laime (110)