Daudzi sapņo par augstiem tituliem, augstiem sasniegumiem sportā, daudz naudu utt. Daudz tiek runāts, ka mērķi ar domu spēku piepildās un mērķiem nekad nav par vēlu. Šeit man gribās pakomentēt, ka ne jau ego vēlmju virskārta piepildās. Pat, ja piepildās, tā prieku nenes. Jārok dziļāk, ko patiesībā cilvēks vēlas. Ne jau nauda rada laimīgu - tā rada iespējas, bet tās jau mums ir tagad. Ne jau augsti sasniegumi sportā padara par īpašu- cilvēciskās attiecības un mīlestība. Arī sportam jābūt priekam kustēties nevis mērķim pēc sasniegumiem, kas savā būtībā ir dzīšanās pēc atzinības. Arī atzinību var izpelnīties dažādos veidos, arī veterānu basketbola mačā. Līdz ar to ir taisnība, ka nekad nav par vēlu savam sapnim, ja svarīgas ir emocijas, kas rodas darot un esot saistītam ar nodarbi, nevis citu attieksme pret mūsu darbiem, pēc kā ļoti daudzi pamatā tiecās. Līdz ar to nav nozīmes kādā līmenī mēs kaut ko daram, kamēr mums pašiem ir prieks. Papēti savus sapņus cik lielā mērā tā ir tiekšanās pēc citu cilvēku atzinības un cik vēlme kaut ko dot, atstāt un iepriecināt sevi darot nevis rādot citiem savus rezultātus.
Pie domu spēka, ja lūdzat naudu, tad pamatojiet konkrētiem mērķiem, kam pamatā ir kaut kādas emocijas. Piepildīsies, kas būs vairāk uz dvēseles pamata nevis ego. Atcerieties, ka nauda arī ir tikai līdzeklis, bet ir arī daudz citu līdzekļu kā sasniegt mērķus. Lūdzot tikai lai nauda atnāk, mēs noliedzam citus ceļus un lai nauda atnāktu mums var piedāvāt strādāt 20stundas diennaktī. Ja mērķis ir patiess, mēs arī strādāsim 20stundas diennaktī kādu laiku. Jebkurā gadījumā, mums ir jādod, lai iegūtu, jo jādara kas vairāk nekā esam darījuši līdz šim. Var dabūt arī avansā, ja esam ar mieru dod emocijas vēlāk.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru