Viss ir līdzsvarā. Kaut kas sākas, kaut kas beidzas. Nekas nav mūžīgs, vienīgi enerģija, kas pāriet no vienas formas citā. Mēs nevaram ietekmēt ārējos apstākļus bez sevis ietekmēšanas, jo mēs esam ārējie apstākļi. Mēs paši nosakam savu brīvību, laimi un mirkļa skaistumu. Mēs varam gausties vai varam pieņemt. Mēs varam ignorēt vai pielāgoties.
Manā skatījumā Dievs nepateiks "paldies", ja mēs paši sev to nepateiksim. Neviens nevērtēs mūsu labos vai sliktos darbus kā vienīgi mēs paši un pasaule, ko paši radām un ar kuru mijiedarbojamies.
Ja kāds mūs aizskar, tad jābeidz aizskart sevi. Ja brauksim pa pretējo pusi, tad noteikti avarēsim...cēloņu un seku likumu neviens nav atcēlis, vienīgi jautājums kāpēc mēs gribam tādas sekas. Un vai mēs spējam transformēt cēloņus par pamatu kaut kam skaistam.

Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru