pārdomas

Dzīve ir nepārtraukta kustība un pārmaiņas. Brīžiem nav viegli pārmaiņas uzreiz sagremot kad tās gāžas virsū. Kad pārmaiņas ir sākušās, tad uz brīdi gribas apstāties, jo tas ir diezgan biedējošs brīdis, kad nāk nezināmais un jāpalaiž, jau pierastais.
Klusums palīdz. Bet cik ilgi tad var klusēt?
Jāsakārto domas...Brīžiem paverot acis plašāk var ieraudzīt bardaku, kurā dzīvoju. Tas mazliet izsit no līdzsvara. Vieglāk ir to ignorēt, bet to vairs negribu. Gribu saprast un sakārtot. Gribu vairāk...
Dzīve ir pierādījusi, kad tā spēj dot daudz vairāk. Cilvēks (šajā gadījumā es) ar kompleksiem spēj iestāties deju kolektīvā. Spēj piesaistīt naudu divu nedēļu laikā sapņu piepildīšanai un iegādāties jaunu fotoaparātu. Cilvēks spēj piepildīt savas vēlmes, bet visam ir sava cena un savs darbs. Piekrītu Agneses.B teiktajam, ka Dievs nedod, Dievs noliek un jāpaņem pašam. Pagaidām vajag sarast, ko tad īsti vēlēties un kurā virzienā tad strādāt, jo kā ir pierādījies, katrai domai ir spēks. Tai skaitā, ja neko negribu, neko arī nedabūšu...