“My brain is only a receiver, in the Universe there is a core from which we obtain knowledge, strength and inspiration. I have not penetrated into the secrets of this core, but I know that it exists.” ― Nikola Tesla

Prieks un laime (140)

kas tu esi...

Cilvēki nav vāji, bet salīdzināšana rada ilūziju par vājumu. Klausīšana savai iekšējai balsij, nevis prātam, rada spēku un drosmi. Ja darām sabiedrībai, tad atgriežamies pie ilūzijas, ka darām citiem milzīgu pakalpojumu. Visu dzīvē mēs darām tikai priekš sevis.  

Ir redzēti teksti par to ka nav iespējams nomirt, ja neesi dzīvojis. Bet kā var dzīvot, ja tu nezini kas tu esi? It kā gribētos apstāties un saprast kas notiek, bet visa šī sistēma neļauj atslābt. Izglītība, darbs, ģimene, mājas, kas skan kā pienākums. Tad vēl atpūties, izbaudi, dari. Visu laiku kustība. Ne mirkļa klusuma. Ne mirkļa šīs "nedzīvošanas". Ne mirkļa skumju un asaru. Ne mirkļa sāpēm. Visam jātiek pāri. Ilgstošas skumjas ir sociāli nepieņemamas. Kāpēc? Tāpēc, ka sabiedrībā ir pieņemts mierināt. Un cik ilgi var mierināt? Vajag būt tikai blakus. Visas atbildes jau ir pašos cilvēkos...
...Un dažreiz atbildes ir meklējamas sāpēs no kurām cenšamies izvairīties...

Visa pasaules uztvere iet caur ego, kas pieliek savu viedokli, līdz ar to neviens nestāsta patiesību, bet viedokli par patiesību. Tas attiecas uz jebkuru cilvēku, svēto vai gaišreģi. Jebkurš gaišreģis, zīlnieks, astrolologs interpretē informāciju, kas iet caur viņiem un arī cilvēku uzdevums ir interpretēt saņemto informāciju nevis pieņemt. Tieši tāpat kā draugu, paziņu un tml. viedoklis ir balstīts uz viņu pasaules redzējumu. Tā ir patiesība - viņu patiesība nevis mūsējā.

Dienas citāts

“Self-importance is our greatest enemy. Think about it - what weakens us is feeling offended by the deeds and misdeeds of our fellowmen. Our self-importance requires that we spend most of our lives offended by someone.” ― Carlos Castaneda

Prieks un laime (139)

Ticēt sev! :D

katrai rīcībai svarīgs ir motīvs un tas nosaka kā šī rīcība realizēsies.

Tiek mācīts, ka gudrība ir zināt atbildes. Patiesa dzīves gudrība ir uzdot jautājumus, apšaubīt un pieredzēt pašam. Iziet caur katrām durvīm ar savu pieredzi un ticēt, ka katram cilvēkam ir savs ceļš, rīcībai savi motīvi un tiesības, neaizskarot citus, paust savu viedokli. Dzīve ir liels spēļu laukums ar neskaitām durvīm un kamēr mēs spēlējamies, mēs spējam saglabāt dzīvesprieku un entuziasmu. Enerģija rodas atklājot, pieredzot un baudot. Baudot arī skumjas. Jo skumjas arī daļa no dzīves dāvanām. Pieņemot, ka zinām, aizver mums pārāk daudz durvis un iekšējā disharmonija paver ceļu naidam, neizpratnei un noliegšanai. Atstāj vaļā visas durvis!

Prieks un laime (138)

Mūzika: Moby - The Last Day (with Skylar Grey) - Official video

Nedalīt. Vienot.

Dienas citāts

“We must develop and maintain the capacity to forgive. He who is devoid of the power to forgive is devoid of the power to love. There is some good in the worst of us and some evil in the best of us. When we discover this, we are less prone to hate our enemies.”

—	Martin Luther King, Jr., Loving Your Enemies

Drošība mums garantē fiziskā ķermeņa saglabāšanu neskartu. Tas reizē bremzē garīgā ķermeņa attīstību. Noturēt līdzsvaru ir ļoti svarīgi, lai saglabātu spēcīgu gan fizisko, gan garīgo ķermeni. Nebaidīties no zilumiem un nobrāzumiem emociju un pieredzes vārdā. Fiziskais ķeremenis ir vairāk instruments, kas jākopj un kas ļauj mums piedzīvot šo dzīvi. Neizmantojot to, tas nekalpo paredzētajam mērķim.

Lika aizdomāties, kam tad mēs dzīvojam savu dzīvi un tērējam savu laiku.
Tajā pat laikā, vai viena laimīga dzīve, šajā gadījumā suņa, ir lieki iztērēts laiks? Ja barot suni ar filejām, tad droši vien mēs vienkārši izlutinām suni un barojam savu ego. Ja veltam savu laiku, lai apkoptu suni, kam tiešām tas nepieciešams... Visur apakšā ir savs motīvs. Nav balts vai melns, ir cēlonis un sekas. Vienmēr katrai darbībai uzdodot jautājumu "kāpēc?" var aizrakties līdz cēlonim un pievienojot mīlestību, var izārstēt sekas. Protams, tas ir neatlaidīgs process un var prasīt laiku. Bet beigās ir tā vērts :)

Prieks un laime (137)

Dzīvot ar dusmām un naidu ir pārāk liela atbildība. Tas ir kā staigāt ar granātu, kas jebkurā brīdī var sprāgt un nekad nevar zināt kas tiks iznīcināts. Brīžiem var ciest kāds pilnīgi nejaušs garāmgājējs, kas var tikt traumēts uz mūžu. Brīžiem varam ciest mēs paši, ja šo granātu aprokam sevī.
Patreizējais sabiedrības modelis nemāca, ko darīt šādās situācijās. Atbildes ir jāmeklē pašam. Viens gan ir skaidrs, tas nozīmē stāties pretī saviem murgiem un censties to izprast.

Dienas citāts

Drosme nav pierādīšanai. Drosme ir radīšanai.
-Agnese Bērziņa

Katram savas zvaignes

Patiesībā, es domāju, ka otro variantu izvēlētos visi, vienīgi, ja tur būt klāt vēl komforts. Visi vēlas sajust plašumu, vienotību un skaistumu, ko cilvēks nespēj ietekmēt. Tik, lai izjustu šādus skatus, bieži, nākas izjust arī temperatūras maiņas, mitrumu, knišļus, nepieciešamību pašam būvēt telti, nest mantas un doties ar kājām. Ir cilvēki, kas nejūtas savā ādā dažādos diskomforta apstākļos, tāpēc tiek dota priekšroka citām izklaidēm.
 Ļoti daudz enerģijas un uzmanības tiek tērētas mūsu tēla saglabāšanai ikdienā, ka ar laiku jau pierodam, ka nedrīkstam svīst, jo kreklā padusēs parādā pleķi, nedrīkstam vicināties pret knišļiem, jo šaurā žakete var izplīst pa vīli. Ziemā ejam plānās kurpītēs un salstam un lēnam veidojas pieradums, kad ārējie dabas apstākļi liek mums justies neērti.
Tieši tāpat kā informācijas plūdums ikdienā ir tik straujš, pārpildīts un ikdienas temps tik ātrs, ka ir grūti uzreiz pielāgoties dabas, salīdzinoši lēnajam, ritmam.
Tāpat kā gulēšana pieczvaigžņu viesnīcā vairāk asociējas ar sasniegumiem dzīvē, bet gulēšana teltī, ar to, ka nekas nepieder. Kaut kur jau tiek reklamēts, jo veiksmīgāks cilvēks, jo mazāk viņam jādara - kalpones, viesnīcas, šoferi utt.
Tās ir tikai dažas lietas. Bet jebkurā gadījumā, priekš manis, daba ir iespēja visu lieko nomest nost. Dabā cilvēks ir cilvēks bez sasniegumiem, bez lielā naudas maka. Dabai neinteresē tavas ambīcijas, tavas fobijas. Ar dabu tu esi vienā līmenī. Abi vienlaicīgi paši par sevi un abi ietekmē viens otru. Abi spēcīgi. Ja cilvēks dabā jūtās maziņš, tad viņš ir izkritis no dabiskās vides un par spēka avotiem, iespējams, ir pieņēmis naudu un kontroli. Tieši kontrole ir tā, kas dabā nepastāv. Ir plūdums. Savu darba nedēļu mēs spējam kontrolēt, jau zinām cikos dzersim kafiju, cikos iesim pusdienās. Ja kaut kas nenotiek pēc plāna, tas liek mums satraukties. Dabā viss ir vairāk pēc fizikas likumiem - ja mitrums gaisā ir par daudz tad līst, ja kokam par smagu, tad viņš gāžas un neviens nav, kas pasaka ka viņam jāpaciešas vai viņam nav tādu tiesību aizskart zemē augošu uzpūtīgu pūpēdi.  
Atgādinu, ka nav slikti ne pieczvaigžņu viesnīca, ne telts pļavas vidū. Tās ir dzīves vērtības un dzīves scenāriji, kas tiek izspēlēti. Katram gan novēlu dzīvi uztvert kā apli nevis piramīdu. Apli, kam sākums un beigas vienmēr ir savienotas.

Prieks un laime (136)

Stāsts bez ausīm lēnām izdziest klusumā.

Tas attiecas arī uz klačām darbā, intrigām un netīrās veļas mazgāšanu. Tas attiecas arī uz labo darbu popularizēšanu. Bieži citu slavināšana ir psiholoģiski grūtāka, jo visur spraucās prāts un salīdzina mūs ar citiem. Ja nejūtamies pārāk pārliecināti par sevi, tad citu slavināšana var izrādīties grūtāka, jo tādā veidā varam justies mazvērtīgāki.
Ja negribam sev apkārt negatīvas sarunas, tad jābeidz uz tām reaģēt.
Ja gribam apkārt pozitīvas sarunas, jāceļ savs pašvērtējums, lai dzirdot par citu sasniegumiem, labo atpūtu, mums nepiezogas skaudība, mazvērtība vai dusmas, ka esam apdalīti. Visi ir spējīgi uz sasniegumiem, lielisku atpūtu un veiksmīgu dzīvi, bet to nevar dabūt vienā dienā un pats galvenais tie ir tikai blakus produkti, ko maldīgi uzskatam par mērķiem.

Mūzika: Nick Mulvey - Cucurucu

"Listen to me son, I'll tell you why your father's strong

Cause he can still say every single day, he's yearning to belong"

Vēlme iederēties ir tā kas liek mums socializēties, kas liek attīstīties. Reizē liek ilgoties...

Visi vēlas sajust piederību un mīlestību tik ceļi kā to panākt ir dažādi. Citi gaida, citi skalda. Citi meklē ārā, citi iekšā. Visu mērķis pašu pamatā viens un tas pats tik no audzināšanas atkarīgs- vai caur atzinību un sasniegumiem, vai perfektām attiecībām, caur reliģiju, mieru, meditāciju- visi vēlas iederēties kaut kur visuma sistēmā.  

Ir atļauts kļūdīties

Atceļot šo vēlmi būt perfektam, bet tieši pretēji, atļaujot sev būt bērnam, mēs padaram savu pasauli plašāku, jo tiek nojauktas robežas. Mūms vairs nav jābūt visu zinošiem, tīriem, kārtīgiem, perfektiem, komunikabliem. Ja drīkstam nezināt, tad uzdrošināmies jautāt. Ja drīkstam būt šmulīgiem, tad atļaujamies ielekt arī peļķē jautrā noskaņojumā. Ja drīkstam stostīties cilvēku priekšā, tad atļaujamies uzrunāt cilvēkus, kuru priekšā jūtamies neveikli. Tas viss padara pasauli par brīnišķīgu vietu, kur var mācīties un priecāties. Mēs visi mācamies. Augam. Šaubāmies. Kāpēc izlikties, ka tā nav?

Citāts no Facebook

JEFF BROWN

pirms 5 stundām · 

Most of the greatest achievements on the planet are unknown to others- private overcomings, silent attempts at belief, re-opening a shattered heart. The real path of champions truly lies within- the transforming of suffering into expansion, the clearing of horrifying debris, the building of a healthy self- concept without tools. The greatest achievers have found a way to believe in something good despite being traumatized and fractured on life’s battlefields. No matter what else they accomplish in their lives, they are already champions. One day the world will realize that it is much harder to heal a shattered heart than excel at athletics. Go(l)d medals all around… (~an excerpt from 'Love it Forward', image by Patricia Dolloff

Gold medals all around....jo vairāk tiek iepazīti cilvēki, jo vairāk liekas, ka visi pelnījuši zelta medaļu....

Prieks un laime (135)

:D sasmējos par šo bildi. Tālu no patiesības jau nav. Un tas nebeidzas arī pieaugušo pasaulē. Spēcīgi, kas nezaudē. Gudri, kas nekļūdās. Tās ir īpašības, ko pieprasa visur apkārt. Bet spēks un gudrība jau nāk no zaudējumiem un kļūdām. Precīzāk sakot, lai saglabātu spēku, mums jābūt ik pa brīdim arī vājiem, kad mēs atkal spējam savākties, sakārtot motivāciju un pavērotu apkārtni. Iespējams izraudāties vai kā citādi izlādēt sakrājušās emocijas. Tas pats attiecas arī uz gudrību. Mums ik pa brīdim ir jāiemet sevi situācijas, kur jūtamies dumji, jo tas veicina mūsu attīstību un izaugsmi. Stipri cilvēki drīkst būt vāji un gudri cilvēki drīkst nezināt, jo tas ir patiesais spēks un gudrība. Spēks un gudrība ir ceļš nevis konstants stāvoklis.

"Reiz vīrs pazaudēja mājas atslēgas. Viņš devās tās meklēt naktī pie mājas laternas gaismā. Garām gāja kāda sieviete un jautāja: "Ko tu meklē?" Vīrs atbildēja: "savas mājas atslēgas." "Kur tu tās pazaudēji?" Vīrs pārliecinoši atbildēja "Savā mājā". "Bet kapēc tu tās meklē šeit ārā?" "Jo iekšā ir tumšs"

/stāsts no Dada Gunamuktananda TEDtalks/

Kā jau visam šajā pasaulē, arī šeit ir divas puses. Pirmā brīdī racionālais prāts raugoties pateiks, ka meklēt atslēgas ārā ir neefektīgi un bezjēdzīgi, ja esi pazaudējis tās iekšā. Bet ļoti bieži risinājumus meklējam ārā un vainojam citus, kaut arī atslēga visām mūsu problēmām var atrasties pašā. Diemžēl, sāpju un baiļu rezultātā sevī nespējam to ieraudzīt, jo sāpēs padara visu tumšāku. 

Otra stāsta puse ir tāda, ka ārā var atrast izeju. Mēs noteikti neatradīsim savas mājas atslēgas, bet caur citām pieredzēm atradīsim savas mājas. Iespējams, sievietei ir kāds atslēdzinieks pazīstams, iespējams, sieviete piedāvās naktsmājas. Līdz ar to nespēju apgalvot, ka meklēt atbildes neracionālā vietā būs bez panākumiem. Jo raugoties plašāk, jebkurai darbībai ir kāds rezultāts. Varbūt pieķeramies konkrētām materiālām lietām, bet vai cita vieta, ko spējam nosaukt par savu māju ir kādā veidā sliktāka par mūsu pašreizējo. Protams, tas nav tas pats. Aizejot vilcienam atnāk nākošais. Tas nav tas pats, bet tas ir vilciens, kas spēj nogādāt mūs tur kur vajag. Arī mājas ir mūsu uzlādes vieta. Ja cita vieta spēj mūs uzlādēt, vai drīkstam žēloties? Ja uz pasauli raugās uz funkcionalitāti nevis īpašumnieciskuma viedokļa, tad pat ar cirvi var uzgleznot gleznu. Un vai slikti uzgleznota glezna ir sliktāka par neuzgleznotu gleznu? Mēs taču darbojamies ar resursiem, kas mums ir. 

Tas sanāk dzīvot vieglā naivumā. Kā Antiņam, kas iet uz mērķi, nedomājot par slavu, par mantu, par citu aplausiem vai ko iesāks pēc mērķa sasniegšanas. Tieši tāpēc Antiņš arī sasniedz kalnu virsotnes, jo darbojas ar līdzekļiem, kas viņam ir un novērtē visus padomus, kas viņam tiek sniegti. Viņš iet lēnām, bet pamatīgi. Antiņš zin, ka viņam jāiet, bet viņam nav plāna. Viņam ir tikai virziens un atvērta uztvere. Antiņš arī saprot, ka cilvēki ir lielākā vērtība. Tieši emocijas un mijiedarbība palīdz attīstīties personībai, lai mērķi sasniegtu. Katrā cilvēkā ir kāda dārguma lāde, kam tikai ar atvērtu sirdi var piekļūt un iegūt milzīgu bagātību, ko izmantot turpmāk savā ceļā.

Mūzika: Smudzis - Visskaistākās ogas

Autors: I.Kalniņš; I.Ziedonis

Prieks un laime (134)

Ja cilvēka dabā ir pasauli mainīt cīnoties, tad viņš noteikti uzbruks vājākajam vispirms. Bet pasauli tas nemaina, vienīgi turpina negatīvo vibrāciju ķēdi, jo šo vīziju par labāku pasauli rada caur dusmām. Cīņa nāk no dusmām. Dusmām, ka kāds dara nepareizi. Dusmas nav radīšanas instruments. Tas ir graušanas. Esošās situācijas graušanas instruments. Ja pēc dusmām nenāk mīlestības, gaismas vai jeb kā citādi nosaukta enerģija, tad pasaule paliek tikai ar lielāku caurumu.
Tantei kažoks ir norauts un tante stāv kaila. Visticamāk kažoks bija, jo trūka maiguma un mīlestības, bet viss ko panācām ir pasaule, kur maigums un mīlestība ir vēl mazāk.
Ja nāk dusmas, tad ļaujiet tām nākt. Bet apdomājiet, kā sagrauto aizstāt, lai notiek virzība. Tikai graujot, graujam sevi.

"Creativity is the way things travel from head to heart to hand."

"Creativity is the way things travel from head to heart to hand." - Brenee Brown

Ja gribi panākumus gan galvai, gan sirdij jābūt skaidrai. Visa mūsu izpausme ir bloķēta, ja nevaram atrast veidu, kā atlaist pagātni, pārdzīvojumus, emocijas, stresus. Bieži uzskatam, ka tas sakrājies galvā kaut arī sen tas jau saglabāts sirdī. Atstājot sāpi, mēs atstājam sevi bez iespējas izpausties, jo apzināti vai neapzināti centīsimies izvairīties no visa, kas atgādina pagātni. Kreativitātei ir liela nozīme, jo var stiprināt attīstības galveno trīstūri - galva, sirds un darbība jeb analīze, virziens un izpausme. Bez šī trīsstūra esam iesprūduši savā radītā ellē, jo ne jau ārējie apstākļi to rada, bet mūsu uztvere par notikumiem. Kreativitāte ļauj pamest sāpi no galvas un sirds caur rokām. Ir cilvēki, kas izvēlas sāpi izlaist caur kautiņiem, jo burtiski rokas niez un ir variants to nevērst pret kādu, bet vērst radot. Tam nav jābūt nekam smukam. Tam jābūt patiesam, jo tikai esot patiesi pret sevi, mēs varam ārstēt savas sāpes. 

 

Kā Brenē saka - esi arēnā :)

Video: Daring Greatly to Unlock Your Creativity with Brené Brown | Chase Jarvis LIVE | ChaseJarvis

Paldies Lindai par ieteikumu. Ļoti laba saruna kreatīviem cilvēkiem un par ievainojamību ;)

Prieks un laime (133)

“Enlightenment is a destructive process. It has nothing to do with becoming better or being happier. Enlightenment is the crumbling away of untruth. It’s seeing through the facade of pretence. It’s the complete eradication of everything we imagined to be true.” — Adyashanti


Process ir destruktīvs tikai gadījumā, ja nespējam pieņemt. Nespējam izprast. Šajā gadījumā redzēt vairāk nenozīmē, ka viss līdzšinējais ir bezjēdzīgs. Nepastāv tādas nepatiesības. Tas noteikti ir ego, kas par tādu uzskata. Visam ir sava jēga un sava kārtība. Dusmas, haoss, meli ir dabisks process, kas dzimst cīnoties un konkurējot. Cīņa un konkurence ir dabisks process, kas rodas no bailēm. Bailes ir dabisks process, dzīvojot pēc principa, ka kaut kas sākas un kaut kas beidzas. Patiesi nesavtīgi spēj mīlēt tikai tie, kas nebaidās zaudēt. Dzīvot, kas nebaidās mirt.

Šodien saņēmu e-pastu ar vienas dziesmas vārdiem un piebilde man likās ļoti svarīga, tāpēc dalos:

"Un vēl par mūsu himnu. Otro pantu dziedam tā:
Kur Latvju Meitas zied,
TUR Latvju Dēļi dzied.

Lai tur kur ir meitas, ir arī dēli.

Otrajā rindā izceltais TUR ir svarīgs kopā saplūšanai. ( pašreizējā versija kādā tiek dziedāta Himnas 2. pants bija" kur Latvju meitas zied, kur Latvju dēļi dzied... tauta tiek dalīta).

Lai iet tautiņās:)

Lai skan, Daiga"

Tu neesi mazs

nedaudz pārdomām....

Pārpulicēts no Facebook...

Kristīne Svalbe

.. bet patiesībā tu būsi laimīgs!

Mūzika: Patina - Jumalo

viss ir saistīts

Pateikts vārds maina mūs. Mēs citus. Citi pārējos. Iespējams, šis process nav pārāk ātrs, bet mēs esam vienoti, jo ietekmējam visu.
Viena cilvēka smiekli pielīp pārējiem, tāpat kā skumjas.
Veids kā neļaut citiem mūs ietekmēt ir filtrēt informāciju, domāt, vērot un censties saprast plašāku bildi un pieņemt pašiem lēmumu kā justies uz šiem neskaitāmajiem ārējiem pasaules impulsiem.

Piekrītu, ka mēs nekad neesam vieni. Bieži, izvēlamies būt vieni, lai spētu izjust skumjas. Iespējams, ne apzināti.

TDA Zīles 2013/2014 sezona

Mana pirmā dejošanas sezona noslēgusies. Dejošana nebija vienīgais, ko esmu iemācījies, kaut gan pats to vairāk saucu par dejošanas imitāciju :D
Fantastiski cilvēki, fantastiskas emocijas. Kā arī pašu Ķekavu esmu iepazinis daudz tuvāk. Milzīgs paldies TDA Zīle un vadītājai Vitai Timermanei!

Neale Donald Walsch on Manifestation

"Seek thee first the kingdom of heaven and all else will be added unto you."

Dienas citāts

Everybody is doing everything for themselves. When you awaken to this awarness, you will have reached breakthrough. And when you understand that this is true even about dying, you will never fear dying again. And when you no longer fear dying , you will no longer fear living. You will live your life fully, right up until the very last moment.

/Neale Donald Walsch, Home with God/

Paldies!

"Paldies!" nozīmē "Palīdzi, Dievs!"

Un tā dzīvē ir vispareizākā attieksme.

/Agnese Bērziņa, Atziņu kristāli./

Pirmkārt jau nav pareizas vai nepareizas attieksmes...ir tikai attieksme, kas veidojas no zināšanām, pieredzes un emocijām...

Bet par pašu vārdu "Paldies" gan ir diezgan interesanti, jo pats nekad nebiju šo vārdu tādā kontekstā skatījis. Nav svarīgi vai "palīdzi" vai "palīdz", bet svarīgi, ka sakot šo vārdu mēs apzināmies, ka mēs neesam vieni. Ka ir vēl kaut kas ar ko rēķināties, uz ko paļauties. Dievs ir vispārinājums, jo pietiek apzināties, ka ir vēl kādi cilvēki, ka ir daba, ka spējam elpot. 

"Paldies" ir arī durvis, kuras atveram. Angliski ir teiciens: "energy flows, where attention goes". 

Kā jums liekas sakot "nav par ko" mēs veidojam saikni par izdarītu darbu vai nocērtam to? Arī šeit nav nepareizas attieksmes. Cilvēks mūs svēta ar  "lai palīdz Dievs" un mēs atbildam "nevajag" jūtoties pietiekami spēcīgi. Varbūt vienīgi šādi mēs varam pazaudēt šo saikni gan ar cilvēku, kam esam palīdzējuši, gan pašu darbu, ko esam izdarījuši. 

Varat papētīt savas sajūtas, kad izdarat kaut ko labu un cilvēki jums pasakās, pateikt "nav par ko", "lūdzu" vai pateikt arī "paldies". Kurā variantā notiek kaut kāda mijiedarbība un siltums un kurā nē.

Lai izdodas un Paldies! :)